Projektu nedēļa Ogres sākumskolā

12. februāris, 2015

Aizvadīta un izvērtēta vēl viena projektu nedēļa Ogres sākumskolā. Šī mācību gada projektu tēma bija ”Folklora–tradicionālā kultūras mantojuma daļa”. No 2.-5.februārim skolēni neapmeklēja regulāras stundas, bet gan mācījās, pildot projektu nedēļā uzdotos uzdevumus. Šajā laikā skolēni varēja apgūt dažādas sociālas, sabiedriskas iemaņas, kā arī uzzināt vairāk par sev interesējošām lietām.

Aizvadīta un izvērtēta vēl viena projektu nedēļa Ogres sākumskolā. Šī mācību gada projektu tēma bija ”Folklora–tradicionālā kultūras mantojuma daļa”. No 2.-5.februārim skolēni neapmeklēja regulāras stundas, bet gan mācījās, pildot projektu nedēļā uzdotos uzdevumus. Šajā laikā skolēni varēja apgūt dažādas sociālas, sabiedriskas iemaņas, kā arī uzzināt vairāk par sev interesējošām lietām.

Analizējot projektu nedēļas gaitu, projektu prezentācijas un klašu iesniegtos apkopotos materiālus, jāsecina, ka projektu nedēļai izvirzītie mērķi un uzdevumi ir sasniegti. Projektu darbs neapšaubāmi veicināja skolēnu prasmes un iemaņas projektu plānošanā un projektu īstenošanā, skolēni ieguva pētnieciskā un praktiskā darba pieredzi, attīstīja savas radošās spējas un pašiniciatīvu, mācījās sadarboties un sadarbojoties. Savu veikumu skolēni lieliski prata parādīt arī pārējiem – projektu prezentācijas izvērtās par ļoti interesantiem, saturīgiem un klātesošos saistošiem priekšnesumiem.

Arī klašu audzinātājiem projektu darbs bija laba iespēja tuvāk iepazīt savus audzēkņus – viņu sagatavotību patstāvīgam pētnieciskam darbam, prasmi strādāt grupā, izteikt savu viedokli, apkopot un sistematizēt paveikto, izvērtēt savu un komandas darbu.

Klases audzinātāja Jolanta Bardovska stāsta  par  4.c klases projektu nedēļu: ”Klases  tēma bija  „Mana vārda pirmais burts latvju zīmju rakstos”.  Katrs skolēns izpētīja materiālus par latvju zīmēm, iepazinās ar to vēsturi, iedalījumu. Pēc teorētiskā materiāla izpētes veica radošo darbu, kurā katrs  sagatavoja aprakstu par sev tīkamāko latvju rakstu zīmi. Izvēlēto zīmi skolēni  izmantoja veidojot, zīmējot savu vārda pirmo burtu. Darbus veica ar lielu interesi, kā rezultātā tapa ļoti interesanti, netradicionāli veidoti vārda pirmie burti.

Prezentējot savu projekta veikumu 4.b klasei, prezentācijas beigās piedāvāja spēli  „Bingo”, lai pārbaudītu, cik katrs uzmanīgi klausījies prezentāciju, lai atpazītu  latvju rakstu zīmes”.

3.d klases audzinātāja Linda Burtniece: „3. d klases skolēni strādāja grupās. Projektu nedēļas laikā ciemojās maizes ceptuvē "Lāči", kur uzzināja, maizes rašanās vēsturi, cepa gardu kliņģeri un nobaudīja gardo, veselīgo rupjmaizi ar dažādām piedevām. Arī skolotāja tika  pielikta pie darba. Bija jācep 3. d klases rupjmaizes kukulis, ar kuru cienājām viesus prezentācijas laikā.

Šāda aktīva kopā darbošanās skolēniem ļoti patika un bija gana izzinoša”.Latviešu folklora ir ļoti bagāta par tēmu "maize". Bērniem ļoti patika iestudēt deju "Rupjmaiz's kukuls", skandēt tautasdziesmas., minēt mīklas, stāstīt pasakas un pat anekdotes. Latviešiem ir daudz ticējumu, kas ir saistīti ar maizi un tās cepšanu. Kā arī visiem zināmā pirkstiņrotaļa "Cepu, cepu kukulīti".

Klases audzinātāja Elita Geca un 2.c klases skolēni visa mācību gada garumā piedalās Putras projektā, līdz ar to arī viņu  projekta tēma bija "Putra latviešu tautas folklorā, latviešu literatūrā."

„Kopīgi izzinājām visus interesējošos jautājumus par putru. Organizējām putras degustāciju, kurā Elizabetes mamma mums vārīja 5 veidu putras: mannas, auzu, 5 graudu, 4 graudu, rīsu putras. Noskaidrojām, ka klasē visiecienītākā ir mannas putra. Izpētījām, ka senos laikos putras bija ļoti lielā cieņā, jo tās ir maksimāli piemērotas mūsu platuma grādos dzīvojoša cilvēka organismam. Putras mums dod visu, kas nepieciešams veselīgai dzīvei! Aptaujājām savus vecākus, vecvecākus par putras nozīmi viņu bērnībā un mūsdienās. Secinājām, ka arī viņiem bērnībā iecienītākā bija mannas putra. Šobrīd vecāki vairāk iecienījuši auzu pārslu putru. Prezentācijā iekļāvām dzejoļus, tautasdziesmas, mīklas, anekdotes, pašsacerētu dziesmu par putru. Bijām radoši, sacerējām arī pasakas par putru, ar mērķi izdot savas klases grāmatiņu "Pasakas putras bļodā"., tā stāsta klases audzinātāja.

4.a klases projekta tēma „Latviešu gadskārtas svinības”. Klases audzinātāja Olga Pudule : „ 4.a klases projekta mērķis bija iepazīt un izpētīt latviešu gadskārtas svinības un to tradīcijas. Savā darbā skolēni iepazinās ar gadskārtu svinamām dienām: Meteņiem, Ūsiņiem, Miķeļiem, Mārtiņiem, Katrīnām, Andrejiem, Jēkabiem, Annām. Vāca un pētīja  latviešu tautas folkloras mantojumu par gadskārtas tradīcijām. Centās izprast gadskārtu ieražu nozīmi cilvēku dzīvē. Latviešu gadskārtā aptuveni šai laikā tiek svinēti Meteņi, tāpēc savā prezentācijā gribējām parādīt šo svētku svinēšanas tradīcijas. Savā prezentācijā skolēni parādīja daļu no Meteņu svinību tradīcijām: dziedāja dziesmas, dejoja saimnieces deju, skandēja tautasdziesmas, uzdeva mīklas, stāstīja ticējumus un laika pareģojumus, parādīja un novadīja rotaļas un cienāja viesus ar pīrāgiem, jo Meteņus sauc arī par Pīrāgu dienu.

3. b klases skolēnu atziņas pēc nedēļas darba pie projekta „Pirts un ārstniecības augi latviešu folklorā un tautas medicīnā”apkopoja klases audzinātāja Regīna Hanzena:  „Man šī nedēļa ļoti patika, jo es uzzināju daudz ko jaunu par pirtīm un dažādām slotiņām. Man pašai arī patīk iet pirtī (Heidija). Es projektu nedēļu pavadīju ļoti labi. Man patika gatavot plakātu ar grupu (Kristers). Mēs meklējām informāciju par pirtīm, pirtsslotiņām un ārstniecības augiem. Nedēļa bija aizraujoša. (Pēteris). Es uzzināju , ka senāk pirtī dzima bērni (Raitis R.). Es šo tēmu gribētu katru gadu, jo es daudz ko iemācījos (Marta). Es uzzināju, ka asinszāle ir noderīgs augs un palīdz pret 99 vainām(Raitis B.) Pirts vārdi ir „Ūdens uz leju, es uz augšu.” (Martins). Interesanti bija uzzināt, ka skrubjus  izmanto kā pirts švammi (Rihards). Tikai latviešu pirtī ienāk Dieviņš! Pirtniece izstāstīja par pirtsslotām. Ozola slota ir biznesam, bet liepas slotiņā ir daudz sieviešu enerģija (Daniela). Pa nedēļu mēs iemācījāmies sadzīvot. Pirtniece Ilvija bija atbraukusi ar lielu koferi,  pilnu ar pirtslietām. Es nezināju, ka par pirtīm ir tik daudz informācijas (Sintija). Es uzzināju, ka pirtī var pieburt sievu vai arī vīru. Man patika klausīties Ilvijas stāstījumā (Raivis). Es daudz uzzināju par pirtsslotiņām, skrubjiem, elļām un zālītēm (Eduards). Es arī kādreiz gribētu iet pirtī (Patriks). Pirtniece Ilvija mūs visus nopēra un tas bija patīkami. Iesaku visiem iet uz pirti! (Kārlis S.) Es uzzināju, ka pirtī galvenā ir sieviete, ka var siet slotiņas arī no skuju kokiem un svarīgi ir ievērot rituālus (Justīne). Mūs apciemoja pirtniece Ilvija un arī mammas steidzās palīgā (Mārtiņš). Vissinteresantākais projektu nedēļā man likās grupu darbs. Vajag dzert tējas, būt veselam un iet pirtī! (Kārlis M.) Interesanti bija par dabas eļļām, skrubjiem, smaržūdeņiem un slotiņām (Elīna). Skrubjus gatavo no sāls, sodas un ārstniecības augiem (Sabīne). Projektu nedēļa bija interesanta nedēļa. Es daudz uzzināju par pirti (Linards). Mūsu projekts bija interesants. Man patika (Līva). Es guvu atziņu, ka grupā jādarbojas vienoti (Adrians). Man šī nedēļa šķita aizraujoša. Es iemācījos strādāt grupā (Santa). Projektu nedēļa bija informācijas pilna (Roberts). Man ļoti patika kopā darbošanās (Patrīcija).

Klases audzinātāja  Larisa Bite ar 2.b klases skolēniem pie  projekta „Rakstu raksti no paaudzes paaudzē”  sāka strādāt  jau rudenī. Skolēni varēja  iejusties Lielvārdes senās koka pils iemītnieku lomās, brauca uz Brīvdabas muzeju , lai zinātu, kā senos laikos dzīvoja mūsu senči un ,kādas rotas gatavoja eglītei senos laikos. Saules muzejā mācījās  labāk izprast Saules nozīmi un gadskārtas, rotāja katrs savu Saulīti.  Pētīja  latviešu tautas spēka zīmes un veidoja individuālos projektus ,katrs par savu izlozēto zīmi. Projekta pētnieki  Iejutās audēju un kokapstrādes meistaru lomās. Īpaši patika iedziedāt savus rakstus  īpašajā  Dziesmusvētku logo. Rezultāts? Skolēni mācēja Ieraudzīt  un pamanīt savā apkārtnē savas tautas spēka zīmes. Vecāki ir iepazinuši zīmes kopā ar saviem bērniem. Izrādās, ka  Rolandam frizūrā ir nevis Betmena vai Zirnekļcilvēka zīme, bet mūsu pašu Jumis!

Nedēļas laikā tapa projekti par folkloru, skolēnu hobijiem, sporta veidiem mūsu ikdienā, Ogres novada dabas bagātībām, ielu nosaukumiem, dzīvnieku patversmēm, augļiem un dārzeņiem uzturā, piena produktiem, putru mūsu uzturā  u.c.

5.-6.klašu skolēnu labākie  projektu darbi piedalīsies Ogres novada pētniecisko darbu konkursā.

Paralēli projektu nedēļas aktivitātēm skolēni varēja piedalīties novusa, galda tenisa un badmintona sacensībās, kā arī mācību olimpiādē, pārbaudot spēkus kopā ar Rīgas 84.vidusskolu . Nedēļu noslēdzām ar diskotēku.

Paldies klašu audzinātājiem un viņu palīgiem par labi un pārdomāti organizētu projekta darba vadību!

Paldies skolēniem par ieguldīto darbu, kura rezultātā mēs visi varējām pārliecināties, cik tomēr bagāta un daudzveidīga ir mūsu folklora, cik daudz interesantu, talantīgu, gudru, uzņēmīgu un veiksmīgu cilvēku dzīvo Ogrē!

Informāciju apkopoja dir. vietniece,
Aija Sirsniņa