Skolēni apgūst un pilnveido jaunapgūtās prasmes

2. oktobris

Jaunā mācību satura un pieejas mērķis ir lietpratīgs skolēns, kurš grib un spēj mācīties visu mūžu, prot risināt reālas dzīves izaicinājumus.

Jaunā mācību satura un pieejas mērķis ir lietpratīgs skolēns, kurš grib un spēj mācīties visu mūžu, prot risināt reālas dzīves izaicinājumus, radīt inovācijas, attīstīt dažādas personības īpašības, kas palīdzēs veidoties par laimīgu un atbildīgu personību.

Šoreiz mācību stundas , 25. septembrī , Ogres sākumskolas 5. un 6. klases izmantoja Latvijas valsts mežu organizācijas doto iespēju piedalīties interaktīvā ekspedīcijā “Mežs Latvijai”. Darbošanās norisinājās Ropažu mežā. Tās laikā kompetenti Valsts mežu organizācijas darbinieki stāstīja par meža nozīmi sabiedrības dzīvē. Intereses ierosināšana aizsākās jau pirms ekspedīcijas, kad klases stundās skolēni kopā ar audzinātāju devās virtuālā mežu dzīves izpētē- noskatījās piedāvātos video ierakstus, kā arī grupās, viens ar otru apspriežoties, veica virkni aizraujošu uzdevumu, par kuru izpildes precizitāti varēja pārliecinoties, piedaloties ekspedīcijā brīvā dabā.

Un tā- laiks ieskatam ceļojumā uz Latvijas valsts mežiem…

Diena sākās ar intrigu- nedaudz līņāja, it kā kaitinot visus- būs vai nebūs vajadzīgi lietus mētelīši? Kamēr autobuss kursēja līdz norādītās takas sākumam, kļuva skaidrs, ka nebūs vajadzīgi, jo mākoņi pašķīrās un saules stari apsolīja skaistu dienu. Solījums tika turēts līdz pat ekspedīcijas beigām.

Sākumpunktā smaidīgā darbu organizatore katram dalībniekam izsniedza ekspedīcijas darba burtnīcu, kurā ik lappuse jāaizpilda katrā no desmit pieturām, lai galapunktā varētu pelnīti nodoties desiņu cepšanai un spēlēm. Un nu pirmais uzdevums- piecu minigrupu sacensības- kurš ir precīzākais mērītājs? Vai tu bez svariem vari salasīt tieši divus kilogramus čiekuru? Azarts neļāva nostāt ne minūti- čiekuri ripoja te maisiņā, te uz svariem, te atkal ārā no maisiņa, te atkal ar smiekliem un jautrību iekšā, līdz beidzot svari rādīja- jā, ir tieši divi kilogrami, un var doties tālāk.

Ik jauna pietura atnesa kā jaunas iespējas, tā izaicinājumus. Lūk, šajā pieturā varēja izmērīt kokus sev apkārt. Par netradicionālām mērīšanas metodēm stāstīja savā nozarē kompetenti cilvēki, un tad jau mērāminstrumenti un matemātikas zināšanas līdzēja izdarīt tā, lai darba burtnīcai nebūtu jākaunas. Ceļa turpinājumā konkurss- kurš domā, ka zina, vai koksne ir arī mammas viskozes blūzē? Vai aspirīna tabletē, vai dāvanu iesaiņojamajā celofānā? Izrādās- ir. Un tad jāliek lietā gudrība par to, kā pazīt koku bojājumu vietas, kā palīdzēt kociņiem pret kukaiņiem, meža zvēriem, dabas stihijām, kā zināt, kā pareizi retināt mežu, kā mežkopji paši izvairās no traumām mežā… Un visbeidzot no pašu vidus izvēlēts inženieris vadīja tilta būves darbus… Tilts izdevās lielisks- tikai no dēļiem salikts, tas noturēja ikviena pāri gājēja svaru. Lai dzīvo Latvijas mežu bagātība- koks un tā saimnieks- latviešu cilvēks!

Noslēgumā- lieliskais pikniks pie saimnieku sarūpētiem ugunskuriem!

Liels paldies Latvijas mežu organizācijai un tās lieliskajiem cilvēkiem par iniciatīvu, ieinteresētību un radošu izdomu, piedāvājot šādu interaktīvu darbošanos brīvā dabā! Tā rosināja izzinošu interesi ne tikai skolēniem, bet ar lielu entuziasmu spēlē iesaistījās arī skolotāji. Šķiet, ka pat jebkuras darba organizācijas cilvēkiem( arī pieaugušajiem) šāda veida ceļojums varētu atnest kā brīnišķīgu atpūtu brīvā dabā, tā daudz izzinoša un vērtīga par mūsu visu kopīgo bagātību- mežu.

Informāciju sagatavoja 6.b klases audzinātāja Skaidrīte Logina